Dieva dārzs

Alfrēds Dziļums
Dieva dārzs
Sarkanais velns. Meža Andrievs. Sētnieks Čiepsts
Āmrija izlec no alas, nozūd priežu jaunaudzē.
Ak debess, cik šī vieta mīļa! Jau kuro gadu Āmrija šajā sila stūrī audzinājusi bērnus! Bet nu viņai jāmeklē pajumte svešā malā kā Dieva sodītai grēciniecei. Par ko? Vai tādēļ, ka pērnziem, badu ciezdama, izvilka no Šiliņu kūts gaili? Vai tas muļķa putns māk olas dēt vai cāļus vadāt? Kliedz tikai, uz zedeņu sētas uzlaidies.
Egļu salā atkal redzēts malu mednieks.
Dažreiz, pirms Melnā ēna pārslīd Misas tiltu, Dieva dārzu jau apskrien pelēkais suns, apostīdams visas meža takas ar asinskāro degunu. Kleja bailēs pārskrējusi pāri Doles stigai kā zibens šautra, Plicis pāris reizes iedrāzies Smerdukļa tīrelī, kur avoksnainie ūdeņi uzticami noskalo bēgļa pēdas.